10 jautājumi par kohēzijas politiku – ES reģionālā politika

Kohēzijas politika ir politika, kas aptver simtiem tūkstošu projektu visā Eiropā un saņem finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (Kohēzijas fonds attiecas uz ES dalībvalstīm, kuru IKP ir mazāks par 90 % no vidējā ES-27 rādītāja, neieskaitot Horvātiju ).

Ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķis saskaņā ar 1986. gada Vienotajā Eiropas aktā noteikto ir "mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazāk attīstīto reģionu atpalicību". ES jaunākajā — Lisabonas līgumā kohēzija papildināta ar vēl vienu aspektu, atsaucoties uz "ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju". 

Doma ir tāda, ka kohēzijas politikai jāatbalsta arī līdzsvarotāka, ilgtspējīgāka "teritoriālā attīstība" — plašāks jēdziens nekā reģionālā politika, kas konkrēti piesaistīta ERAF un darbojas konkrēti reģionu līmenī.

2014.–2020. gada budžeta periodā saskaņošana un saskaņotība starp kohēzijas politiku un citām ES politikām, kas veicina reģionālo attīstību, proti, lauku attīstības un jūrlietu un zivsaimniecības politikām, ir tikusi pastiprināta, nosakot kopīgus noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF). Visi pieci fondi kopā ir zināmi kā Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi.

ES dalībvalstu teritoriālais sadalījums ir ļoti daudzveidīgs. Lai būtu vieglāk pārvaldīt programmas un salīdzināt statistikas datus, ir ieviesta t.s. NUTS (teritoriālo statistisko vienību nomenklatūra ) klasifikācija. ES pašlaik ir sadalīta 274 "NUTS II līmeņa" reģionos (no 800 000 līdz 3 miljoniem iedzīvotāju).

Pārrobežu sadarbībā reizēm tos dēvē arī par "eiroreģioniem". Eiropā tādi parādījās pēc Otrā pasaules kara pēc vietējo politisko spēku iniciatīvas, kas vēlējās izkopt pierobežas novadu kopējās intereses. Tās ir asociācijas, kam nav noteikta juridiskā statusa.
Tās pastāv neatkarīgi no Eiropas Savienības, tomēr bieži iesaistās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos. Eiropas Pierobežas reģionu sadarbības asociācija pārstāv šādus eiroreģionus.

Noteikumi, kas nosaka kohēzijas politikai pieejamās summas 2014.–2020. gada periodā, stājās spēkā 2013. gada 21. decembrī kā daļa no finanšu plāna jeb Eiropas septiņu gada budžeta. Kohēzijas politikas pasākumiem 28 ES dalībvalstīs 2014.–2020. gadā paredzēti 351,8 miljardi EUR, kas ir apmēram trešā daļa no ES budžeta. Valstu valdības ES Padomē saskaņoja fondu līdzekļu sadalījumu, un, kaut arī kohēzijas politika joprojām paredz atbalstu visiem reģioniem, prioritāte tika piešķirta valstīm un reģioniem, kur attīstība atpaliek. Vairāk nekā puse no budžeta jeb 182,2 miljardi EUR ir iedalīti mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru IKP ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā rādītāja. Pārejas reģioniem, kuru IKP ir starp 75 % un 90 % no vidējā ES rādītāja, iedalīti 35 miljardi EUR, bet 54 miljardi EUR iedalīti vairāk attīstītajiem reģioniem, kuru IKP pārsniedz 90 % no ES vidējā rādītāja.

Dalībvalstis tad izmanto fondu līdzekļus, lai finansētu programmas — tematiskas programmas (piemēram, vides vai transporta jomā), kas aptver visu valsti vai reģionālas programmas, kurās līdzekļus izmanto konkrētā valsts daļā.

Uzziniet, vai jūsu reģions ir iekļauts 2014.–2020. gada periodā

Finansējumu no ESI fondiem var iegūt neatkarīgi no tā, kurā reģionā atrodaties. Eiropas Komisija neiejaucas projektu izvēlē, kas notiek katrā valstī uz vietas, izņemot atsevišķus liela mēroga projektus. 2007.‑2013. gada kohēzijas politiku īsteno ar 455 programmām, ko decentralizēti pārvalda valstu vai reģionu līmeņa iestādes, kuras dēvē par "pārvaldības iestādēm".

Kad ir publicēti uzaicinājumi iesniegt projektus, tās nosaka atlases kritērijus, organizē atlases komiteju darbu un izraugās projektus, kas saņems Eiropas atbalstu.
Pārvaldības iestāžu saraksts un programmas jūsu reģionā un jūsu valstī. Cita veida Kopienas finansējums.

Eiropā ir ļoti daudz pilsoņu, kas varētu pretendēt uz atbalstu no Eiropas fondu līdzekļiem, bet viņiem ne vienmēr tas ir zināms... Kohēzijas politikas priekšrocības var baudīt uzņēmumi (īpaši mazie un vidējie), sabiedriskas organizācijas, asociācijas vai privātpersonas, ja tās iesniedz projektu, kas atbilst programmas pārvaldības iestādes noteiktajiem atlases kritērijiem. Arī ārvalstu uzņēmumu Eiropas filiāles var pretendēt uz struktūrfondu līdzekļiem.

2007.‑2013. gada plānošanas periodā katrai dalībvalstij ir pienākums publicēt un aktualizēt visu struktūrfondu saņēmēju sarakstus .

Noteikumi nosaka konkrētas atbilstošo izdevumu kategorijas. Kopīgo noteikumu regulā 2014.–2020.gada plānošanas periodā noteikti 11 tematiskie mērķi, ko atbalstīs kohēzijas politikas fondi. Ievērojama tēriņu daļa jākoncentrē uz prioritātēm, kas aptver tādas tēmas kā pētniecība un inovācijas, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vide, transports, nodarbinātība, mācības un valsts pārvalde. Valsts un reģionālās iestādes savās darbības programmās norāda, kā tās plāno sadalīt pieejamo finansējumu starp galvenajām tēmām. Valstu stratēģijas ir izklāstītas tā dēvētajos partnerattiecību nolīgumos.

Lasiet vairāk par ES kohēzijas politikas darbības jomām

Kohēzijas politika ar savu 11 tematisko mērķu starpniecību palīdz īstenot stratēģijas “Eiropa 2020”, kas ir ES izaugsmes stratēģija, mērķus gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes sasniegšanai. Kohēzijas politikas fondi būs galvenais ieguldījumu instruments pasākumiem, kas atbalsta nodarbinātību, inovācijas, izglītību, iekļaušanu un pāreju uz ekonomiku ar zema oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Gan Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), gan Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalsta vairākas tematiskajos mērķos noteiktās galvenās prioritātes, un šīm prioritātēm ir piešķirts noteikts finansējuma apjoms. Mazāk attīstītajiem reģioniem šiem mērķiem jāpiešķir vismaz 50 % no to ERAF finansējuma un 60 % no ESF finansējuma; pārejas reģioniem attiecīgi 60 % un 70 %, bet vairāk attīstītajiem reģioniem — 80 %.

Lai maksimizētu pieejamā finansējuma ietekmi, 2014.–2020. gada plānošanas periodā lielāka uzmanība tiks pievērsta rezultātiem, kā arī noteiktiem apstākļiem, lai varētu saņemt fondu finansējumu. Šie tā saucamie ex ante nosacījumi nodrošina, ka pastāv pareizie priekšnosacījumi, lai kohēzijas politikas finansējums reģionā radītu patiesu ietekmi.

1. "INTERREG" iniciatīva ir iekļauta Eiropas teritoriālajā sadarbībā.
2. Iniciatīvu "URBAN" (pilsētvides attīstība) un "EQUAL" (nodarbinātība) mērķi tagad ir iekļauti vispārējā kohēzijas politikā.
3. Iniciatīva "Leader+", Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF) ir aizstāti ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), bet Zivsaimniecības virzības finansēšanas instruments (ZVFI) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) tagad ir Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).
4. Kopš 2007.–2013. gada plānošanas perioda, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) ir pārņēmis dažādo shēmu funkcijas, kas attiecas uz Turciju un Balkānu valstīm, piemēram, "PHARE", "ISPA", "Sapard", "CARDS" un Turcijai paredzētā finanšu instrumenta funkcijas. IPA reģionālās attīstības un pārrobežu sadarbības virzieni turpina darboties kā kohēzijas politikas priekšteči attiecībā uz valstīm, kas varētu iestāties ES.
5. "JASPERS", "JEREMIE", "JESSICA" un "JASMINE": šie četri īpašie atbalsta instrumenti tika izstrādāti 2007.–2013. gada plānošanas periodā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un darbojas daļēji kā finansēšanas vadības instrumenti un daļēji kā tehniskā atbalsta instrumenti. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un pieaugošo valsts līdzekļu trūkumu, paredzams, ka finanšu instrumenti 2014.–2020. gada kohēzijas politikas plānošanas periodā būs vēl nozīmīgāki. 

Lai kādam projektam tiktu piešķirti ESI fondu līdzekļi, valsts un reģionālajām iestādēm jāizpilda konkrētas pamatprasības. Katrai reģionālajai vai valsts mēroga programmai jāieceļ trīs atbildīgās iestādes.

1. Pārvaldības iestāde pārbauda, kā ievēroti noteikumi par dotāciju piešķiršanu, un veic regulāras pārbaudes, kurās nosaka projekta virzības gaitu un norādīto izdevumu atbilstību.
2. Apstiprināšanas iestāde Komisijai regulāri iesniedz maksājumu pieprasījumus un atskaites par periodiskajiem izdevumiem. Tā pārbauda, vai maksājumu pieprasījumi ir pareizi un vai tie sagatavoti atbilstoši grāmatvedības sistēmām, ko paredz konkrētās valsts un Eiropas tiesību normas.
3. Revīzijas iestāde revidē sistēmas un pārbauda projektus. Tā dod ziņu pārvaldības un apstiprināšanas iestādei par visiem trūkumiem un neatbilstībām, kas atklātas izdevumos.

Eiropas Komisijas revīzijas iestādes nodarbojas ar uzraudzību un var veikt revīziju jebkurā brīdī. Konstatējot nopietnus trūkumus, Komisija un dalībvalstis vienojas par rīcības plāniem, lai tos novērstu. Ja attiecīgā dalībvalsts ātri neveic koriģējošus pasākumus, Eiropas Komisija var pārtraukt vai apturēt maksājumu veikšanu. Komisija ņem vērā arī rezultātus, kas iegūti Eiropas Revīzijas palātas veiktajās revīzijās un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanās.

Kohēzijas politikai dažās valstīs ir milzīga ietekme uz ieguldījumiem (līdz pat 4 % no iekšzemes kopprodukta). Sākot plānošanu, dalībvalstis (īpaši valsts stratēģiskajās atsauces pamatprogrammās) nosaka kvantitatīvus mērķus, kas jāsasniedz.

Dalībvalstis un Eiropas Komisija novērtē programmas, lai noteiktu, kāda ir to ietekme. Reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumu par kohēziju, kur aprakstīta reģionu attīstība un politikas rezultāti. Tā arī reizi gadā nāk klajā ar progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju.

Ietekme un rezultāti — ES izaugsme un darbavietu radīšana 2007.–2012. gadā

• IKP uz iedzīvotāju pieaugums ES mazāk attīstītajos reģionos — IKP uz vienu iedzīvotāju tā dēvētajos konverģences reģionos pieauga no 60,5 % no ES-27 vidējā rādītāja līdz 62,7 % laika periodā no 2007. līdz 2010. gadam.
• Ir aplēsts, ka kohēzijas politika radījusi papildu 600 000 darbavietu laika periodā no 2007. līdz 2012. gadam, un vismaz trešdaļa no tām radītas mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).
• 25 000 km ceļu un 1800 km dzelzceļa tika izbūvēti vai modernizēti 2007.–2012. gadā, lai pal​īdzētu izveidot efektīvu Eiropas transporta tīklu (TEN-T).
• 200 000 MVU saņēma tiešo finansiālo atbalstu, un kohēzijas politika palīdzēja 77 800 jaundibinātiem uzņēmumiem uzsākt darbību.
• 2007.–2012. gada periodā tika atbalstīti vairāk nekā60 000 pētījumu projektu.
• Par 1,9 miljoniem vairāk cilvēku tagad ir piekļuve platjoslas internetam.

Kohēzijas politikas ietekmes un rezultātu mērīšana ir būtiska, lai nodrošinātu tās pastāvīgos panākumus. Tas ļauj mums parādīt politikas sasniegumus Eiropas pilsoņiem. Tas arī dod iespēju mācīties no labajām praksēm un pastāvīgi uzlabot projektus un programmas.

Jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu.